līdz nākamajam gadam!

kur tas laiks skrien? šis ir jautājums, ko pēdējās dienās sev diezgan bieži uzdodu. ilgi neesmu rakstījusi, bet pēdējā mēneša laikā dienas tiešām ir bijušas pilni pilnas. šis noteikti būs mans gada pēdējais ieraksts, jo sestdienas rītā jau dodos mājās un no interneta turēšos tik tālu, cik vien iespējams. tomēr pirms tam vēl pāris lietas jāpasaka. kaut kā jau pirms tam jutu, ka mans EVS laiks lielākā vai mazākā mērā iezīmēsies divās daļās un šodien tas pilnībā apstiprinājās. no janvāra pārvācamies uz jaunu māju. jūtas ir dalītas. māja ir 30 minūšu gājienā no jauniešu centra (līdz šim bija piecas) un mums vairs nebūs katram sava istaba, bet dzīvosim pa divi. tā ir lieta, kas mani satrauc visvairāk. man tomēr vienmēr ļoti patika, ka man ir tā sava telpa, sava miera osta, kur varu būt tikai es un neviens vairāk. jūtos mazliet ārpus kontroles, jo izskatās, ka visa pārvākšanās notiks, kamēr būšu Latvijā. bet es pieņemu pārmaiņas par labu esam. un ir viena pozitīva lieta. mums jaunajās mājās būs internets, tā kā varēšu veidot vēlās skype sarunas ar saviem mīļajiem. un, protams, vēl jauki ir tas, ka mums katram nopirks jaunu riteni. nais.
vēl es gribu pateikt, ka man bija viena no visjaukākajām dzimšanas dienām ever. ievas atbraukšana mani pacēla pilnīgi jaunā līmenī un iedeva pilnīgi jaunu prieku. paldies viņai par to. un mēs smējāmies par visu. par sevi, par latviešiem un par pasauli kopumā.
un šodien mēs EVS brīvprātīgie bijām piecu stundu ilgās pusdienās ar pilsētas mēru. tas gan vairāk līdzinājās kā sarunai ar draugu.
tagad es došos mājās sakravāt čemodānu. paldies jums visiem par uzmanību šajā gadā un esmu par veiksmīgu sadarbību arī nākamajā.
lai jums laimīgi, mani draudziņi,.

maza sajūsmiņa par visu.

šodien atkal skaisti snieg un man atkal ir Ziemassvētku sajūtiņa,. un vēl es visu laiku klausos: Driving home for Christmas, un tas manu Ziemassvētku sajūtiņu pastiprina vēl vairāk. vispār man ir tā iekšējā sajūta, ka līdz ar aizbraukšanu uz Latviju, viens posms noslēgsies un pēc atgriešanās atpakaļ sāksies atkal jauns. un superforši ir tas, ka tieši pirmajā nedēļas nogalē, kad atkal būšu atpakaļ mūsu organizācija rīko tādu palielu EVS vīkendu, kur ieradīsies brīvprātīgie no visas Slovēnijas. jes. un viņi visi paliks mūsu mājās. 
vakar es saņēmu savu pirmo dzimšanas dienas paciņu. biju tik sajūsmināta, ka tā pienāca no tālās Amerikas. paldies Inesītei. bet es, protams, esmu kā mazs bērns, kas grib atvērt visu uzreiz un tad nu Inese, protams, mani pazīdama visur sarakstījusi, ka var atvērt tikai 9. decembrī, tad nu es to paciņu iedevu savai darba kolēģei un teicu, lai viņa man to atdod tikai manas dzimšanas dienas rītā. vispār nākamā nedēļas nogale būs kaut kas ļoti skaists, es jau tagad esmu nepacietīga to visu piedzīvot. ievas atbraukšanu, došanos uz vienu no lielākajiem slēpošanas kompleksiem Slovēnijā - Roglu, ballītes un izbraucienus un dzimšanas dienas siera kūku, ko Stīvens ir svēti apsolījies man pagatavot. un vēl un vēl. 
ā, un vēl man noteikti jāpasaka, ka tā visa AXA padarīšana ir varen dumja, jo mana vēstule ar maniem oriģinālajiem čekiem kaut kur noklīda pusceļā starp Slovēniju un Franciju un es jau tagad redzu, ka mani 60 Eiro par ārsta apmeklējumu līdz ar to.
kas vēl? kas vēl? a jā, man ir tik daudz lietu un plānu, ko gribu izdarīt, esot Latvijā, ka es nesaprotu, kā lai visu paspēj. jau tagad man ir saplānotas daudz, daudz tikšanas, zobārsta, acu ārsta un friziera apmeklējums un vēl un vēl. 
un superpriecīgi ir arī tas, ka sestdien braukšu pirkt Ziemassvētku dāvanas savējiem. jēj.
prieciņā!

un te es un daudz daudz sniedziņš!