kur tas laiks skrien? šis ir jautājums, ko pēdējās dienās sev diezgan bieži uzdodu. ilgi neesmu rakstījusi, bet pēdējā mēneša laikā dienas tiešām ir bijušas pilni pilnas. šis noteikti būs mans gada pēdējais ieraksts, jo sestdienas rītā jau dodos mājās un no interneta turēšos tik tālu, cik vien iespējams. tomēr pirms tam vēl pāris lietas jāpasaka. kaut kā jau pirms tam jutu, ka mans EVS laiks lielākā vai mazākā mērā iezīmēsies divās daļās un šodien tas pilnībā apstiprinājās. no janvāra pārvācamies uz jaunu māju. jūtas ir dalītas. māja ir 30 minūšu gājienā no jauniešu centra (līdz šim bija piecas) un mums vairs nebūs katram sava istaba, bet dzīvosim pa divi. tā ir lieta, kas mani satrauc visvairāk. man tomēr vienmēr ļoti patika, ka man ir tā sava telpa, sava miera osta, kur varu būt tikai es un neviens vairāk. jūtos mazliet ārpus kontroles, jo izskatās, ka visa pārvākšanās notiks, kamēr būšu Latvijā. bet es pieņemu pārmaiņas par labu esam. un ir viena pozitīva lieta. mums jaunajās mājās būs internets, tā kā varēšu veidot vēlās skype sarunas ar saviem mīļajiem. un, protams, vēl jauki ir tas, ka mums katram nopirks jaunu riteni. nais.
vēl es gribu pateikt, ka man bija viena no visjaukākajām dzimšanas dienām ever. ievas atbraukšana mani pacēla pilnīgi jaunā līmenī un iedeva pilnīgi jaunu prieku. paldies viņai par to. un mēs smējāmies par visu. par sevi, par latviešiem un par pasauli kopumā.
un šodien mēs EVS brīvprātīgie bijām piecu stundu ilgās pusdienās ar pilsētas mēru. tas gan vairāk līdzinājās kā sarunai ar draugu.
tagad es došos mājās sakravāt čemodānu. paldies jums visiem par uzmanību šajā gadā un esmu par veiksmīgu sadarbību arī nākamajā.
lai jums laimīgi, mani draudziņi,.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru