Kā mēs gājām centrāltirgu lūkoties...

Jau man bija ideja doties uz Cetrāltirgu un sameklēt tur stāstus. Tādus riktīgus stāstus. Būtībā jau katram cilvēkam ir tas savs īpašais stāsts un man šķiet centrāltirgū stāstu ir vēl vairāk. Kad no manas redaktores nāca ierosinājums uzrakstīt kaut ko par centrāltirgu, nešaubīdamās zināju, ka tas jādara. Tā kā nezināju, kā šis viss pasākums izvērtīsies, tad nolēmu neņemt līdzi fotogrāfu no studijas, bet sarunāt Elīnu Put., kura mācās par fotogrāfi un kurai arī vienmēr sanāk fantastiskas bildes. Un Dievs jau visu saliek pa plauktiņiem tā teikt. Kad Elīnai izteicu šo piedāvājumu, viņa bija sajūsmā. Izrādījās viņa jau kādu laiku vēlējās doties iekarot centrāltirgus plašumus ar fotoaparātu rokās, bet viena baidījās. Tad nu tagad mēs bijām divas. Un šodien devāmies turp. Bruņojušās ar manu diktafonu, Elīnas fotoaparātu un labu noskaņojumu. Viss sākās ļoti mierīgi. Iegājām un man atklājās vesela pasaule, jo es atzīšos, ka paviljonos biju pirmo reizi dzīvē. Šķiet varbūt neticami. Pēc šīs dienas piedzīvojumiem man pavisam noteikti tā šķiet. Tik daudz. Tik daudz visa kā!
Elīna, protams, izvilka savu superkruto fotoaparātu un sāka fotografēt. Un cilvēki, protams, sāka pagriezt muguras vien. Tad Elīna atcerējās, ka viņas radinieces strādā zivju paviljonā. Un mūsu piedzīvojumi varēja sākties - abas jaukās pārdevējas mūs izvadāja pa tirgus noliktavām, stāstīja aizraujošus stāstus un lika manam izbrīnam plesties plašumā arvien vairāk un vairāk. Kas tik te nebija noticis - katra diena kā viens liels stāsts. Reiz, piemēram, kādam turīgam kungam ejot lielā vējā turpat pie viena no paviljoniem, nejauši no kabatas izpūta 3000 naudiņas (latus jau laikam) un tad nu visi, kam nebija slinkums (un šeit laikam slinkums gan jāmet pie malas) metās grābt tik daudz, cik iespējams.
...

Elīna fotografēja, līdz pienāca īgns apsargs un jautāja, vai tas ir saskaņots. Centrāltirgū ne pārdevējiem, ne laikam jau arī apsargiem īpaši nepatīk fotogrāfi. Reizēm te ierodas tūristu grupa pat ar 400 cilvēkiem un visiem ir fotoaparāti. Un visi fotografē. Tādēļ šodien, kā izteicās pati Elīna, viņa laikam jau īpaši lielā cieņā nebija. Es ar savu mazo dikatfonu esmu neuzkrītošāka, ziniet. Bet atgriežoties pie saskaņošanas. Pirms tam biju noskaidrojusi laikam jau aplamu informāciju, ka saskaņot nav nepieciešams, tad nu tagad lūkoju šo situāciju labot. Sazvanīju tirgus preses sekretāru, kurš laipni atbildēja, ka visu nokārtos, lai tikai aizejam uz turpat netālu esošo administrācijas ēku. Parasti šādiem gadījumiem iedod papīra lapu ar zīmogu, ka viss kārtībā. Mums papīra lapu neiedeva.. Mums iedeva apsargu! Apsargu, kurš visu laiku, kamēr tur atradāmies nāca mums aiz muguras un sargāja gan mūs, gan Elīnas fotoaprātu, ko laikam jau ne viens vien potenciālais zaglis nolūkoja.

...

Stāsti būs daudz. Un būs labs raksts.
Tagad zinu, ka daudz biežāk iešu tur uz to veselo jauno pasauli. ja ne citu iemeslu dēļ, tad to garšīgo un lēto kūku dēļ, ko tur nopirku.
Un cilvēki. Cilvēki tur ir tik dažādi.
Kā jau teicu - vesala pasaule.

pārdomas sniegu mīlot

Šodien joprojām ir tā patīkamā mīlestības sajūta pret ziemu. Pamodos no rīta ar patiesu prieku. Prieku, ka Dievs man dod savu žēlastību, ka varu pamosties. Prieks, ka Dieva žēlastība ir augstāka par visu. Un prieks, ka ārā tik skaisti snieg. Priecājos par spīti tam slapdraņķim, kas sekos/nesekos pēc tam.
Un vēl esmu priecīga, ka Dievs ir tik oriģināls un foršs. - Viņš katram no mums ir devis lielus un nozīmīgus sapņus. Tie ir Dieva sapņi, kas ir ielikti manī. Pagaidām tie ir daudz lielāki kā es. Un tas ir labi, jo man nekas cits neatliek kā uzticēties Dievam. Es ticu, ka īstajā laikā un vietā es nonākšu sava sapņa piepildījumā.
pagaidām esmu noslēpumaina, bet es uzticos Dievam Viņa vadības jautājumos.

cilvēk`, Tu tikai ar Dievu vari būt īsts. Tikai ar Dievu. Dievs Tev saka, ja Tu Viņam atdosi savu sirdi, Viņš vadīs Tevi pa saviem ceļiem. Un Viņš vada. Un Viņš grib vadīt. Tikai mēs reizēm nedzirdam.

es gribu mācīties saklausīt Dieva balsi savā dzīvē.

cilvēk`, izdzīvo dzīvi pa īstam.

pika

Latvijas ziemu man laikam nespēs aizstāt nekas cits šajā pasaulē.
es varu stundām ili vērot, kā aiz loga krīt sniegpārslas. varu satuntulēties un iet taisīt eņģeļus sniegā, jo es tik ļoti mīlu Latvijas ziemu.

mīlu un viss.

par dienasgrāmatām. tām ar atslēdziņām.

Man bērnībā bija ļoti daudz dienasgrāmatu. Gan tās, kurās skolā saliek labos vai ne tik labos vērtējumus, gan tās, kurās es izrakstīju visas savas bēdas, domas un vēlmes. Nesen mājās šīs ar atslēdziņu aizslēdzamās kladītes atradu. Tādas nobružātas. Katrā lapaspusē rakstīts ar teju vai citas krāsas pildspalvu. Pirmo dienasgrāmatu laikam sāku rakstīt 12 gadu vecumā vai pat ātrāk - tagad īsti vairs neatceros. Tā laika aktuālākās problēmas sākas un beidzas ar labākās draudzenes nesadalīšanu, gaušanos par to, ka neviens mani nesaprot un, ja pienāk brīdis, kad īsti nav ko rakstīt, tad var uzskaitīt arī visu dzimšanas dienu vai Ziemassvētku dāvanu sarakstu.
Gadiem ejot, problēmas, protams, paliek nopietnākas. Parādās pirmās simpātijas un pirmās vilšanās. Ir asaru pilni mirkļi, kas noteikti jāpieraksta..
Lasot šīs savas bērnības pierakstītās atmiņas, es apraudājos. Es tur redzu nepašpārliecinātu, nobijušos un nelaimīgu meiteni, kas nekur nespēj rast mieru. Es tur redzu meiteni, kas cenšas izpatikt visiem, bet nepatīk pati sev. Es tur redzu arī meiteni, kas tablešu, slimnīcu un dzīves nogurdināta, nesaskata dzīvei jēgu. Mani iepriecina tikai tas, ka šobrīd to lasot, es tur neredzu vairāk sevi.
Katros Ziemassvētkos ir viens ieraksts. "Es gribu uz baznīcu, bet tētis mani neved". Un tā vienmēr. Tas gan nav akmens mana tēta dārziņā, jo meklēt vainīgos ir bezjēdzīgi. Es vienkārši gribu pateikt paldies Dievam, ka Viņš ir mani izglābis, ka es varu būt Viņa bērns un pielūgt Viņu. Ka man ir dota iespēja Viņam kalpot un priecāties par Viņa brīnumu darbiem.
...
Tagad ir pavisam cita meitene. Tagad es redzu par sevi pārliecinātu personību, kura redz mērķi savai dzīvei. Meiteni, kurai vairs nav jāsadala labākā draudzene un kurai nav jālej lielas asaras par neveiksmīgu mīlestību. Jo Dieva mīlestība ir tā, kas mani piepildījusi. Un es pacietīgi gaidīšu un sagaidīšu visas labās lietas, ko vien Viņš manā dzīvē ir paredzējis.

God bless you,
Liene

prieciņā!

Sveiki, visi pazīstamie un vēl nezināmie!

(:

Turklāt es būšu arī te. Būšu, lai dalītos tajos brīnumos, ko Dievs dara manā dzīvē. Lai dalītos iespaidos par sastaptajiem cilvēkiem, padaritajiem darbiem un apskatītajām vietām. Būšu, lai rakstītu. Rakstītu. Rakstītu.

Sūtu Jums siltus sveicienus!

God bless you,
Liene