un mums visiem būs lielu lielais prieciņš.

šīs ir manas mājas. nāc te tikai ar prieku, draudziņ!

novembris 24, 2008

pārdomas sniegu mīlot

Šodien joprojām ir tā patīkamā mīlestības sajūta pret ziemu. Pamodos no rīta ar patiesu prieku. Prieku, ka Dievs man dod savu žēlastību, ka varu pamosties. Prieks, ka Dieva žēlastība ir augstāka par visu. Un prieks, ka ārā tik skaisti snieg. Priecājos par spīti tam slapdraņķim, kas sekos/nesekos pēc tam.
Un vēl esmu priecīga, ka Dievs ir tik oriģināls un foršs. - Viņš katram no mums ir devis lielus un nozīmīgus sapņus. Tie ir Dieva sapņi, kas ir ielikti manī. Pagaidām tie ir daudz lielāki kā es. Un tas ir labi, jo man nekas cits neatliek kā uzticēties Dievam. Es ticu, ka īstajā laikā un vietā es nonākšu sava sapņa piepildījumā.
pagaidām esmu noslēpumaina, bet es uzticos Dievam Viņa vadības jautājumos.

cilvēk`, Tu tikai ar Dievu vari būt īsts. Tikai ar Dievu. Dievs Tev saka, ja Tu Viņam atdosi savu sirdi, Viņš vadīs Tevi pa saviem ceļiem. Un Viņš vada. Un Viņš grib vadīt. Tikai mēs reizēm nedzirdam.

es gribu mācīties saklausīt Dieva balsi savā dzīvē.

cilvēk`, izdzīvo dzīvi pa īstam.

Nav komentāru: