Tātad. Mūsmājās joprojām nav interneta, tādēļ esmu atnākusi uz jauniešu centru. Jāsaka, ka aukstums joprojām saglabājas un es nebūt nejūtos labi - šķiet visi vakardienas pārlidojumi, pēc tam vēl vairāku stundu gaidīšana un viss pārējais būs man iešķiebis kādu saaukstēšanās fluīdu. Klepoju visu laiku. Principā pirmie iespaidi joprojām ir pavisam saraustīti. Pilsētiņa ir patiešām skaista un var redzēt, ka te dzīvo diezgan labi situēti cilvēki - te teju katram ir skaista māja ar padsmit istabām un mašīnu pie tās. Tomēr daudz cilvēku te neizdodas satikt. Viņu ir tik maz, ka man paliek bail, ka nav pat to 5000, kā sākumā šķita. Šodien bija lielā šopinga diena. Kādi 100 eiro man šķiet ir atstāti par pārtiku, mazgāšanas līdzekļiem, pledu, skaistiem aizskariem un ādas jaku rudenim, jo te ir rudens vārda vistiešākajā nozīmē. Protams, te ir mans jaunais draugs LIDL, kur var atrast lētas un labas lietas, bet vienā brīdī man veikalā uznāca histērija, ka nepazīstu teju neko, no tā, kas ir veikala plauktos, ka nopirku Coca Colu. Vismaz viena lieta, ko es patiešām pazīstu. Šodien bija arī mana pirmā tikšanās ar cilvēkiem no organizācijas. Ir labi iespaidi un arī ne tik labi iespaidi. Piemēram, viņiem vārda vistiešākajā nozīmē mentors nozīmē kaut ko tikai oficiāli uz papīra esošu. Piemēram, turku meitenes te dzīvo jau mēnesi, bet tā arī vēl nezina, kas ir viņu mentors, bet es šodien iepazinos ar savējo un viņš pateica tikai "hello" un neko citu, ne apvaicājās, kā man iet, ne izrādīja kaut mazāko interesi par to, ka ir mans mentors. Not nice. Bet, protams, ka es to tā neatstāšu un tuvākajās dienās mēģināšu izzināt, vai man ir iespēja tikt pie kāda cita mentora, kas reāli izprot šī vārda būtību.
EVS mājā mums iet ļoti jautri. Bašak un Pinar ļoti slikti runā angliski un ir apmēram tā, es kaut ko stāstu un jautāju un viņas: yes, yes, bet neko nesaprot. Bet vispār viņas ir ļoti jaukas, izpalīdzīgas un ļoti, ļoti tīrīgas. Tas nav tikai stereotips, ka turku sievietes mīl kārtību un tīrību. Viņas patiešām mīl. Bet vispār es gribu te iegūt draugus. Pagaidām par šīs pilsētiņas iedzīvotājiem man nav ne mazākā priekšstata. Man tikai teica, ka šejienes puišiem ir ļoti dīvains un parupjš humors. Nu ko dzīvosim, redzēsim. Un lieki piebilst, ka no manas istabas loga var redzēt brīnumainus kalnus.
Paldies Dievam par šo dienu!
Ilgojos pēc mājām,
Liene
4 komentāri:
Samta Ma. : (beidzot es uzraku šos Tavus pierakstus)
Gribēju,lai zini,ka tagad es zināšu,kā Tev iet-hahah
Forši,ka Tev laiks piesātinās ar vietējām būšanām un nebūšanām, viss pieder pie lietas! Lai prieks Tevī!
Un vispār mēs(radi-draugi-biedri-zviedri) esam kaut kur tepatās-kas tur-daži km šur vai tur, lai cik tā lielā telpa liela un laiks ilgs-mēs tāpat sadzirdam viens otru!
Lien, es ceru tev drīz būs draugi. un drīz būs jauki!
Nezinu vai palīdzēs un vai tev vajag, bet man klasesbiedrene Madara Daktere bija Ļubļanā Erasmusā - vari jautāt pēc kādiem kontaktiem, ieteikumiem, foršām vietām etc. Meklē viņu draugos vai facbook ;)
Lai veicas!!!
Neskatoties uz visām tam mazajām nebūšanām, tas viss tomēr izklausās tik jauki (:
Man tāds prieks, ka tev iet labi!!!!! Vismaz daudz daudz labāk nekā man, bet es ceru, ka arī manā lodziņa iespīdēs saulīte!!!! :)
Ierakstīt komentāru