Sajūtas jāpļauj kamēr karstas, vismaz šobrīd esmu par to pilnībā pārliecināta. To es saku pēc negulētas nakts, diviem nogurdinošiem lidojumiem un piecu stundu gaidīšanas starp tiem. Vismaz beidzot esmu Slovēnijā, tomēr mans prieks kļuva par daļu mazāks, kad piezvanīju savai uzņēmējorganizācijai, kura mulsi atvainojās, ka aizmirsusi par manu atbraukšanu, tādēļ nav neviena, kas mani lidostā sagaidītu. Protams, uz to mazpilsētu jau tā vienkārši nokļūt nevar, tādēļ man tagad vēl divas stundas jāsēž lidostā un jāgaida līdz kāds tomēr nolems man atbraukt pakaļ. Vienīgais, ko es tagad patiešām vēlos, ir nokļūt savās jaunajās mājās un iekrist gultā, spilvenā izraudāties un cerēt, ka rītdiena nesīs vairāk prieka. Vispār visu dienu tik lieliski turējos un ne asaras nenobirdināju pat lidostā esot, bet tagad gan es vairāk nevaru. Sasodīts, te ir auksts (nu kādi 10 grādi, tā kā Itālijas šķietamais tuvums nekādu labumu siltuma ziņā vismaz šodien nedod) un man gribas mājās!
Bet, protams, viens prieciņš jau man ir, proti, ka mana bagāža tomēr atrada ceļu pie manis un viena no pašām pirmajām izkrita no bagāžas rijēja mutes.
Labi, beigšu īdēt, turpināšu dzert dārgo lidostas kafiju un cerēt, ka kāds drīz par mani iežēlosies un atbrauks pakaļ.
ar cieņu,
īgnā Liene
2 komentāri:
gan jau, ka tālāk viss būs okei, un skaties no šīs puses- tev ir sākums, kuru noteikti neaizmirsīsi!! ;)
Lien, tev nav vistrakākais variants! Es esmu īgna jau divas dienas. Mani sagaidīja utml., bet mans dzīvoklis ir dizāsters, neviens no tiem, kas tur dzīvo nerunā angliski un visiem pa lielam šķiet pofig, ka ir jauns īrnieks, apstākļi ir pabriesmīgi,(varu pēc tam aprakstīt tuvāk). Tā kā tev viss ir ok, tu dzīvosi ar brīvprātīgajiem, kas tevi sapratīs un gribēs komunicēt, un viss būs labi!!!!!
Ierakstīt komentāru