un mums visiem būs lielu lielais prieciņš.

šīs ir manas mājas. nāc te tikai ar prieku, draudziņ!

novembris 15, 2010

ļauties būt priecīgai.

klausos `instrumentu` `born to die` un domāju par pasaules lielumu un mazumu. šajās dienās man ir atkal lomkas pēc mājām. un es negribu čīkstēt, tādēļ labāk vienkārši teikšu, ka priecājos, ka šādas dienas atnāk un aiziet, atļaujot nākt vietā citām. labāk salikšu šīs nedeļas nogales bildes un ļaušu izskatīties priecīgi priecīga. mums bija tāds kā internacionālais vakars ar ēdieniem no mūsu valstīm. tas ir anglis Stīvens. pēc profesijas pavārs, tādēļ ēdieni bija  ļoti gardi. es cepu auzu pārslu cepumus. un sanāca ļoti ņamm.

esot šeit, esmu sevī atvērusi dekorēšanas čakru. dekorēju sienas un vietas, taisu plakātus un visu ko citu. man patiesībā tas baigi patīk, jo tas ir galīgi savādāk, kā esmu radusi darboties Latvijā. dažkārt šeit jūtos kā tādā skoliņā, kur tik jākrāso un jāzīmē.

mums bija arī savas īpašās EVS piespraudītes.

mūsu EVS koordinatore Anja.
ēdieni un, protams, mana mīļā Belkis. viņa tagad uz vienu nedēļu devusies uz Turciju un māja jau šķiet ļoti tukša bez viņas.

un, protams, mans Latvijas plakāts. mīlu savu Latviju. tiešām, tiešām.

Nav komentāru: