Vispirms jau es gribu novēlēt visu labāko manai mīļajai Latvijai. skan jau diezgan salkani, bet tieši tā es jūtos. lai gan te, Slovēnijā esot, es saprotu, cik daudzas lietas te ir sakārtotākas un labākas, es tomēr lepojos ar to, ka esmu latviete. tieši tādēļ ir mazliet neierasti 18. novembrī, kas ir diena pati par sevi, tik liela un nozīmīga latviešiem, būt šeit Slovēnijā, kur 18. novembris ir viena diena no daudzām. bet es šodien sapucējos, uzvilku smukāko kleitu un jūtos kā iedama uz dzimšanas dienas svinībām. un jā, palīdzi Dievs, mūsu latviešu tautai.
-
bet nu, protams, atgriežamies realitātē. vai arī kino lentē, kas saucas "prison brake". tieši šāda nosaukuma kinofilma risinājās tepat manās mājās divas naktis atpakaļ. turku meitene Bašak aizbēga atpakaļ uz Turciju, nevienam nesakot ne vārda. viņa to bija plānojusi veselu nedēļu un, protams, "bēga" naktī. cik tomēr traģikomiski tas ir? mums, protams, jāpaskatās nedaudz atpakaļ pagātnē. Bašak bija viens no tiem cilvēkiem, kam grūti pieņemt, ka kāds nav līdzīgs viņai. būtībā viņa bija vienīgā, ar ko grūtības sadzīvot pat man. viņai patika nemitīgi sūdzēties. viņa neļāva pielāgoties Slovēnijai, viņa vēlējās, lai visi pielāgojas Turcijai. ja mājā dzīvo deviņi cilvēki, ir neprātīgi gribēt, ka sestdienas vakarā visi desmitos ies gulēt un mājās būs klusums. tieši to Bašak gribēja. un tieši tādēļ mūsmājās bija tik bieži strīdi. pēc viena šāda strīda, kur iejaukta bija arī mūsu EVS koordinatore, Bašak nolēma, ka dosies mājās. viņa, protams, par to neinformēja nevienu un pati uz savu roku nopirka biļetes. protams, ir lieki pieminēt, ka tu vari pārtraukt projektu jebkurā laikā. viņa vienkārši varēja to pateikt un organizācija visu nokārtotu, nopirktu biļeti, anulētu vīzu un viss notiktu cilvēcīgi. Bašak gājiens ar bēgšanu ir maksājis manas organizācijas reputāciju. ko gan labu tas var liecināt par organizāciju, ja brīvprātīgais vienkārši aizbrauc, nesakot ne vārda? pie tam, te vēl bija problēmas ar to, ka mana organizācija galvoja par Bašak vīzu un tad nu vēl bija zvani no vēstniecībām. bet mums tagad miers mājās, brīva istaba un vispār smieklīgi.
ā un vēl Bašak ir 29 gadus veca. un pēc profesijas sociologs. jā, tagad varat pabrīnīties. un es arī pabrīnos, ka es dzīvoju visjocīgākajā EVS ever.
un vēl galīgi nejauki ir tas, ka mums mājās nav karstā ūdens jau kuro dienu un mums brauks EVS draugi - ciemiņi šajā nedēļā un galīgi nav jauki, ja nebūs ūdens.
2 komentāri:
hāh.
arprāc. tev tur patiešām dažbrīd jocīgas lietas notiek. bet varbūt tas ir uz labu? tagad būs labāka atmosfēra mājās. :)
kāpēc tavs otrs blogs angļu mēlē ir pavisam pamiris?
ā un man nākamnedēļ BEIDZOT būs on-arrival trainings.
ā nu super. man škita, ka tev jau bija, bet laikam kļūdījos.
un tev 100 procenti taisnība atmosfēra mājās jau ir daudz labāka (:
un par manu angļu valodas blogu - kaut kā dabīgi tas nomira. man tomēr patīk tā latviešu valoda, varu izteikties par visu, jo zinu, ka neviens no šejienes nelasīs. (:
Ierakstīt komentāru