labrīt, pasaule! labrīt, mani draudziņi!
skatos, ka jums latvijā jau skaisti snieg. mums šeit vēl tikai skaisti krīt rudens lapas. rudens šeit patiešām ir skaists. pēdējās dienas bijušas mazliet savādas. tik daudz kas notiek ap mani, bet vēl trīsreiz vairāk notiek manī. pašlaik mūsmājās ir deviņi cilvēki. pirmajās dienās tas bija pat jauki un nepierasti - liels troksnis, skaļa mūzika un ballīte līdz četriem rītā. bet šī ir jau piektā diena un tas nebūt vairs nav tik jauki, esmu izsalkusi pēc miega. un tas man liek secināt, ka ir jauki, ja mājās ir ciemiņi, bet tikpat jauki ir tad, kad ciemiņi dodas atpakaļ uz savām mājām. šī ciemiņu metafora lika man padomāt arī pašai par sevi. pirmdien būs pilni divi mēneši, kopš esmu šeit un laiks ir bijis patiešām piepildīts. bet viena lieta man tomēr nešķiet skaista. es negribu būt viens no tiem visiem zināmajiem sugas cilvēkiem, kas visur cenšas piestāvēt. man nekad tie cilvēki nav bijuši sirdij tuvi, bet zināmā mērā šo divu mēnešu laikā esmu kļuvusi viena no viņiem. tā, it kā es pieņemtu apkārtējo identitāti un aizmirstu, kāda esmu patiesībā. tie, protams, ir tikai sīkumi, bet tomēr nozīmīgi man. piemēram, es dažbrīd šeit jūtos vainīga par to, ka neko daudz nesaprotu no populārās mūzikas. nekad neesmu zinājusi, kas izpilda kuras dziesmas. un nekad neesmu jutusies par to vainīga. galvenais, ka es zinu to, kuras dziesmas silda manu sirdi un kuras nē. bet šeit cilvēkiem šķiet, ka esmu kā no mēness nokritusi un neticamā kārtā es sajutos vainīga, ka pirmo reizi Gagas Alehandro dzirdēju Slovēnijā. un ir vēl citi sīkumi, patiešām sīkumi, bet iekšēji lielumi, kas man liek justies mazliet ne tā. nu ne tā, bet tā, it kā es gribētu pieskaņoties, mainīt krāsu un piestāvēt. man tiešām vajag laiku tikai ar mani pašu. šķiet šī svētdiena varētu būt tāda. ieslēgšos savā istabā, klausīšos mūziku, kas man patīk, bet kurai, protams, labākajā gadījumā zinu vien autorus un būšu ar sevi. un tas vēl un vēl liek man saprast, ka mana mazā pasaulīte un manas pasaulītes iemītnieki, kas palikuši latvijā, ir daudz patīkamāka man pašai, nekā visas citas pasaulītes man apkārt. un tas ir jauki, ka viņiem ir savas pasaulītes un tas ir jauki, ka viņi mani aicina būt daļai no tām, un vispār cik skaisti ir tas, ka mēs katrs varam veidot šīs savas pasaulītes, bet tomēr miljoniem miljardiem reižu skaistāk ir tas, ka man sava pasaulīte šķiet tik skaista, ka man tā nav jāatstāj un jāmaina, lai piestāvētu kādai citai. manā pasaulītē es varu klausīties dziesmu un nezināt izpildītāju, bet zināt sajūtas, ko tā manī raisa. vai arī rīkot jumta ballītes un dziedāt kopā ar saviem draudziņiem. manā pasaulītē es varu izvēlēties nenaidoties ne ar vienu, vienmēr piedot un būt gaišumam. un manā pasaulītē es varu būt es pati. līdz sirds dziļumiem un vēl mazliet atpakaļ.
2 komentāri:
Es nezinu, es to visu uztveru savaadaak. Es uzskatu, ka eesmu no cilveekiem, kas necenshas visam piestaaveet (tas buutiibaa nav iespeejams :), jo esmu ljoti diivains eksemplaars :D), bet man patiik buut atveertai un atklaat jaunas lietas sevi. Biezji vien ir taa, ka mes domaajam, ka muusu pasauliite ir taada, bet izraadaas, ka vinjaa ir arii citi tonji un akcenti, par ko mees nemaz nezinaajaam... Sheit Chehijaa es atklaaju savu pasauliiti caur saskarsmi ar citaam. Meegjini to dariit arii tu. Dziesmu nezinaashana ir pupu mizas, tie ir muusu ikdienas siikumi (viens vairaak koncentreejas uz brendiem, cits uz kvalitaati). Tajaa tev sevi nav jaamaina. ;)
Sveika, Lienīt! Spēju tevi saprast, lai gan neesmu bijusi līdzīgos apstākļos, līdzīgā vidē. Zini, man radās ideja, kā tu vari izmantot vietu un laiku savā labā - raksti! Taču raksti nevis dienasgrāmatu, bet gan atrodi tēmas un materiālu rakstiem izdevumam, kuram tu rakstīji pirms šī tava dzīves perioda. Šobrīd tu esi nodzīvojusi tur 2 mēnešus, un tev noteikti ir iespēja atrast kaut kādas odziņas, ko pat rudens vējā, lietū, slapjdraņķī, lapās un gaidāmajā ziemā rakstīt un piedāvāt žurnālam. Pieļauju, ka tev ir zināma vietējo sadzīve, vaļasprieki, ēšaans tradīcijas? Raksti! Esi noderīga ja ne svešumā, tad dzimtenē! Tu ar savu enerģiju un pamatīgumu to vari. Esmu vairāk nekā droša par to. Un tev būs mazāk iespēju būt kopā ar apstākļiem, kas nomāc, kas ir citādāki nekā dvēselītei prasās. Un turies! Tu esi stipra!
Valda
Ierakstīt komentāru