tātad,. esmu šeit slovēnijā nu jau pusotru mēnesi. un visu laiku centos saglabāt to pozitīvismu, ka man ir jāļauj sev iepazīt šo vietu un jādod iespēja organizācijai pierādīt, ka mani pirmie iespaidi par viņiem, nebija pareizi. bet tagad es pavisam oficiāli varu teikt, ka es noteikti būtu laimīgāka, ja mans EVS būtu citā pilsētā, citā organizācijā un kopā ar citiem brīvprātīgajiem. kas man liek tā secināt? tie nav tikai emociju karstumā izteikti apsvērumi. pirmkārt, mēs esam četri brīvprātīgie šeit pašlaik, pēc nedēļas būs vēl viena turku brīvprātīgā un tad būsim pieci. un kopumā esmu 49 brīvprātīgā šeit. tas viss būtu jauki līdz tam brīdim, ka organizācija kopumā īsti nav ieinteresēta nekamā, ko mēs šeit darām. principā mēs varam nedarīt neko un viņiem nekas par to nebūs sakāms. nevienam no mums nav īsta mentora vai work coordinator. salīdzinot ar citiem brīvprātīgajiem, mums neviens neizrāda tuvākās vai tālākās vietas. un vispār citas organizācijas slovēnijā runā, ka mana organizācija brīvprātīgos ņem tikai naudas dēļ. un es arvien vairāk sāku tam ticēt. nē nu tiešām, atklāti sakot.
otra lieta, kas mani patiešām nomāc ir pašreizējā EVS generation Slovēnijā. nu camon, bet tas galīgi nav jauki, kas notiek mūsu mājās. turku cilvēki pa lielam dzīvo savā pasaulē un nav ieinteresēti veidot kontaktus vai draudzību ar citiem. katrs ieiet savā istabā, aizver durvis un viss. pie mums tagad dzīvo arī anglis stīvens un tas mani mazliet uzmundrina, lai gan jāsaka, ka mūsu mājas depresīvā noskaņa mani tiešām nomāc. šķiet nevienam neviens šajā mājā nepatīk un es tam visam esmu pa vidu, jo gribu fun atmosfēru. Vakar pie mums ciemojās mans Slovēnijas brālis Gjursans (ironiski, protams, ka viņš arī ir turks), un mums patiešām ir labas attiecības. Bet pats viņš, turks būdams, teica, ka vairs mani neapciemos šeit, viņu ļoti nomāc tā atmosfēra, kas valda pie mums. tad nu mums tagad ir plāns izveidot brīvdienu grafiku un doties pie citiem brīvprātīgajiem nedēļas nogalēs. bet tas arī nav tik vienkārši, jo mūsu EVS generation kā jau teicu nav diez ko saliedēta. vārdu sakot, es vēl sgaidīšu jauno turku meiteni un redzēs, kas notiks tad. bet es patiešām vairs nevaru izturēt visu šo nomācošo un nopietno gaisotni. kādēļ braukt uz EVS, ja ir skaidri redzams, ka viņi vispār nebauda neko no tā, kas šeit notiek?
3 komentāri:
Kāp autobusā, lidmašīnā, kuģī vai uz velosipēda un atbrauc pie manis. :D
Man gribās kādu kas visu laiku smejās un ar ko es varu sarkastiski un melni jokot. :D Nē, nu tā jau man te viss ok, bet es nevarētu teikt, ka jūtos pavisam atbrīvoti.
Bet te visticamāk vaina ir manī un manā specifiskajā dzīves uztverē un humora izjūtā. :)))
+ te vēl visi ir tīīīīīk kautrīgi.
ja jau es sevi varētu uzskatīt par mēreni kautrīgu(kgan šo savu netikumu te nemaz nevaru piekopt jo tad es vispār ar nevienu te neiepazītos)tad lielākā daļa skolēnu vispār tikai mulsi smaida un skatās.
Pamazām jau pierodu pie nemitīgās blenzšanas, kad kaut kur parādamies skolā. :D
izklausās diezgan - tā, tā.
un jā braukā pie citiem on-arrival cilvēkiem un vismaz divas nedēļas nogales mēnesī mēģini aizbēgt. un vispār es ceru, ka visa tava mājas atmosfēra mainīsies.
bet nu anyway--es braukšu ciemos kaut kad.
Ierakstīt komentāru