pozitīvi!

hey hey (:
Vispirms man jāsaka, ka man ir patiešām liels prieks saņemt jūsu vēstules ar tekstu, ka sekojat līdzi maniem piedzīvojumiem Slovēnijā. tas mani vēl vairāk disciplinē vismaz reizi nedēļā sniegt jums iknedēļas atskaiti. tātad šī nedēļa paskrēja patiešām ļoti ātri. nemelošu, ja teikšu, ka visātrāk no visām nedēļām, kas jebkad man šeit bijušas. un šī patiesībā bija ļoti priecīga nedēļa ar daudz priecīgiem notikumiem. viens no tiem un laikam jau vislielākais un vistuvākais manai sirdij ir tas, ka nereālais sapnis būt mājās uz Ziemassvētkiem kļuva pavisam reāls un jau tagad manā epasta kastītē stāv paziņojums, ka no 18. decembra līdz 3. janvārim būšu mājās. tas ir kaut kas `wow`. nē, nu tiešām. divas nedēļas būt mājās. happy me! mamma gan man jautāja, ko es tik ilgi mājās darīšot, bet es jau esmu saplānojusi teju grafiku savā galvā ar tikšanās laikiem un cilvēkiem, kas man noteikti jāsatiek. jā, tieši tik patīkami satraukta es esmu par šo faktu. otra pozitīvā lieta noteikti ir tā, ka beidzot biju iepirkties siltākas drēbes un tagad es vairs nesalstu un tas ir ļoti nais. un, mani draudziņi, es jums sapirku superjaukas dāvanas! jā, jā, es jau zinu, ka ir tikai oktobra vidus. bet ko gan es varu darīt, ja tik ļoti gaidu to brīdi, kad mēs atkal kopā smiesimies, dziedāsim Gunāru Kalniņu (labi, es dziedāšu un jūs smiesieties) un vispār būsim kopā. kaut gan jāsaka, ka pēc vakardienas es vairs nemaz tik ļoti negaidu to lielo mājās braukšanas mirkli. ar lielo mirkli es domāju to, kas būs pēc desmit mēnešiem (ak, divi mēneši jau pagājuši), jo es beidzot sāku izbaudīt EVS un to, ko tas viss nozīmē un to, cik patiesībā tas ir jauki, ka apkārt ir pozitīvi uzlādēti cilvēki. visu nedēļu mūsmājās valdīja patiesām saspringta atmosfēra. Abas turku meitenes savā starpā strīdās un vispār spriedze ir liela un atmosfēra depresīva un galīgi ne jauka. līdz vakardienai, kad turku puisis un viena turku meitene devās uz citu pilsētu pavadīt nedēļas nogali, bet es, Pinar, Stīvens un jaunā turku brīvprātīgā, kas ieradās tikai vakar - Belkis, palikām mājās. bijām ballītē, smējāmies visu nakti, jokojām visu nakti un viss bija tik supekūl, ka es nemaz neko labāku nevarētu vēlēties piektdienas vakaram. protams, tūlīt jau abi pārējie un mūžam neapmierinātie mājas iemītnieki būs atpakaļ un iespējams mēs atkal atgriezīsimies realītātē. bet jaunā turku brīvprātīgā runā ļoti labā angļu valodā un vispār ir ļoti, ļoti jauka. un vispār šis ir pozitīvais ieraksts. bet neļaunojaties, ja nākamais iespējams (es gan ceru, ka nē) nebūs tik pozitīvs. bet tāda nu ir tā EVS dzīve. tieši tik krāsaina!
adijo buddies!