Tagad es sāku piedzīvot visas tās dīvainās kultūras un cilvēku atšķirības, par ko mēs plaši runājām pirms aizbraukšanas apmācībās. Nauris man šodien atsūtīja īsziņu, kur dalījās savos iespaidos par turku tautu un to, cik dīvaini viņi dažkārt rīkojas, piemēram, vārot karstvīnu elektriskajā tējkannā (čau, Nauri!), ka es nolēmu, man noteikti ir jāpadalās ar tām dīvainajām lietām, ko es redzu katru dienu savās jaunajās mājās. vispār es jūtu, ka viss lēnām iegriežas vajadzīgajās sliedēs. šodien man bija ļoti jauka feisbuka saruna ar angli stīvenu, kurš mazāk kā pēc mēneša atgriezīsies šeit. par to pašu angli, par kuru turku meitenes man sastāstīja visas tās lietas, ka vienā naktī viņš ieradies ar 15 slovēņu puišiem un citas lietas. bet izrādās viss nemaz nav tā. protams, viņš ir anglis un viņam ļoti patīk skatīties futbolu un diezgan nenormālos apjomos dzert alu, bet, lai cik jocīgi tas arī nebūtu, man ir tā iekšējā sajūta, ka tieši ar viņu no visiem mājas iemītniekiem man varētu izveidoties vislabākās attiecības. mums ir diezgan līdzīga humora izjūta, abiem patīk un abi esam diezgan skaļi pēc savas dabas. un kā izrādās viņš toreiz nebija vis ar 15 slovēņu puišiem, bet ar trim. lūk, te arī ir kultūru atšķirības un valodu barjera. turku meitenes īsti nesaprata, ko stīvens saka un baidījās, ka puiši viņām nodarīs ko sliktu. tad nu meitenes aizslēdza durvis un stīvens visu nakti netika iekšā. diezgan smieklīgi man šķiet. bet vēl daudz jocīgāk par šo atgadījumu man šķiet tas, ko viņi ēd. piemēram, viņi dzer pienu nenormālos daudzumos - bet ne vienkāršu pienu. karstu pienu katru rītu. un tajā pienā saliek iekšā visādas dīvainas lietas. tad vēl viņi dzer kaut ko, es pat nezinu, vai es to drīkstu saukt tik skaļā vārdā, kā "dzēriens". vārdu sakot viņi ņem jogurtu (bez piedevām) un pielej ūdeni un tad dzer. es, protams, atvainojos, ja aizskāru kāda lasītāja jūtas, kurš arī tā mēdz darīt, bet man kā vienkāršai latvietei, kura par visu vairāk tagad gribētu rupjmaizi un biezpienu, tas šķiet pat ļoti dīvaini. un tas jau ir tikai sākums. iespējams tuvojoties ziemassvētku laikam viņi arī vārīs karstvīnu elektriskajā tējkannā. man gribētos to redzēt.
bet vispār es šeit iedzīvojos arvien vairāk un vairāk. vakar atkal uzliku mājās uz visskaļāko mūziku un mēs visi dejojām. esmu samācījusies arī smieklīgas turku frāzes un mēģinu padarīt šo nopietno turku dzīvi mazliet jaukāku. pagaidām tā ir mana misija. jo patiešām reizēm viņi mēdz būt tik nopietni, ka man šķiet mēs strādājam nevis jauniešu centrā, bet gan pie kāda slepena valdības uzdevuma.
lai jums skaisti dejojas pa dzīvi!
1 komentārs:
tu nekad neesi vārījusi karstvīnu tējkannā? man nācies ne vienu vien reizi kad vajadzējis gan prezentēt Lv gan citādi kad nav bijis plīts.. tas nav tas labākais variants taču tā ir izeja.. :)
un es Erasmusā draudzējos ar palestīniešiem (citi teiktu tie paši turki vien ir..) un zini- viņi ar tādas dīvainības ēd ka bail.. bet šo to es ar iemācījos no tā un nemaz nevar teikt ka negaršīgi- citādi.. un pie tā jāpierod. varbūt pagaršo?! ;)
Ierakstīt komentāru