labrīts!
Šodien aprit mana pirmā EVS nedēļa šeit. Pirmā nedēļas nogale arī aiz muguras un jāsaka, ka tā bija varen garlaicīga. Lai cik jocīgi tas arī neizklausītos, nedēļas nogalēs šajā mazpilsētā ir vēl mazāk cilvēku, kā darba dienās. Svētdienās pilnīgi viss ir slēgts, pat pārtikas veikali, bet sestdienās tie strādā apmēram līdz vieniem dienā. Joprojām jūtos mazliet Turcijā un ja godīgi esmu pārgurusi no viņu valodas un kultūras. Un ir pagājusi tikai nedēļa. Joprojām katru dienu sev uzdodu jautājumu, vai tiešām es šeit izturēšu veselu gadu? Labā lieta ir tā, ka es meklēju iespēju iepazīties un sadraudzēties ar vietējiem cilvēkiem, tikai jāsaka atklāti viņi nav diez ko atvērti svešiniekiem. Bet es iepazinos ar diviem patiesi jaukiem cilvēkiem – Blažu un Andreu. Sākumā ar couchsurfing palīdzību atradu 25 gadīgo inženierzinātnes un veterinārās medicīnas (ļoti jocīgs salikums, bet viņam ir mērķis padarīt pasauli labāku) studentu Blažu. Pēc tam viņš mani sapazīstināja ar savu draudzeni Andreu un tagad man ir divi jauki draugi. Viņi gan šeit nedzīvo ikdienā, jo mācās Ļubļanā, bet viņi mēdz šeit būt nedēļas nogalēs. Un man tagad būs paziņas, pie kā doties uz Ļubļanu. Bet mūsu EVS mājā iet diezgan interesanti. Pinar ir jau paspējusi iemīlēties Ērikā (rakstīju par viņu iepriekšējā bloga ierakstā. To, kas atstrādā sabiedrisko darbu mūsu jauniešu centrā) un visu nedēļas nogali viņai bija lielās mīlas mokas, jo Ēriks neatbildēja ne uz viņas īsziņām, ne zvaniem. Tagad gan laikam viss atkal ir nokārtojies.
2 komentāri:
oi, laikam ja man apkārt būtu turki vien es ar laikam neizturētu. īslaicīgi jā, bet ne veselu gadu..
Bet es tiešām ceru ka ar vietējiem tev izdosies atrast kopīgu valodu. Man ERasmusā Vācijā sākumā bija grūti atrast vācu draugus bet drīz vien vācieši kļuva par maniem labākajiem Erasmusa draugiem. :)
Shobriid man ar ir taada sajuuta, ka visi chehi neieredz cittautieshu. Paaris gadiijumi manii sho veerteejumu un pastiprinaajushi. Lai cik tas neizklausiitos smiekliigi, shobriid es domaaju, ka esmu taa, kas patiesi apsver to, vai speeshu sheit buut gadu, jo shobriid juutos tik slikti cik slikti neesmu jutusies nekas citur! Nejuutu koleegju atbalstu, mana dziives vieta mani dzen depresijaa un man riebjas naakt maajaas, darba ir paari galvai un man katru briidi noraada par dazjaadaam lietaam, kas sheit ir citaadaak nekaa LV, piemeeram, tas, ka par parastaam pusdienaam (iekoshanu) sheit cilveeki viesmiilei dod dzeramnaudu, kas man shkjiet pilniigi garaam (tas sheit ir obligaati pienjemts), comon! Tad, kad staastu, kaa ir pie mums, uz mani visi skataas ar taadu skatu, tipa, "vienalga, kas tur notiek tavaa seenju eedaaju valstii". Luuk taa, taapeec es domaaju, ka tev viss ir cool, jo tikmeer kameer apkaart ir jauki cilveeki, viss ir labi!!! ;)
Ierakstīt komentāru