Dzīvot kopā ar četriem cilvēkiem nekad nav viegli. Reizēm pat ģimenes locekļu starpā ne, kur nu vēl ar pilnīgi svešiem cilvēkiem no citas valsts un ar citu kultūras un dzīves pamatu. Vārdu sakot, šī ir mana aktuālākā pēdējo dienu frāze. Lai visiem viss uzreiz būtu skaidrs, man tiešām nav nekas pret Turciju, turku tautu un tiem cilvēkiem, ar kuriem es šeit dzīvoju kopā. Sakot, ka man ir sajūta, ka dzīvoju un jūtos kā mazā Turcijā, es nekad neesmu vēlējusies diskriminēt vai aizskart kāda jūtas. Tas ir mans joks. Un cilvēki, kas mani pazīst, zina arī manus reizēm tik dzēlīgos jokus. Tā, nu tas ir pateikts. Jo mums tiešām mājās sanāca neliels (vai liels, īsti nezinu) pārpratums, ka mani turku draugi domāja, ka tas viss nebūt nav joks un es viņus no sirds ienīstu un visas citas briesmīgās lietas. bet tagad es ceru, ka viss ir labi un es arī atvainojos un izskaidroju viņiem, ka nekad neesmu domājusi kaut kā ļauni un es ceru, ka starp mums visiem tagad viss būs kārtībā. bet vārdu sakot, kultūru atšķirības tiešām pastāv un tas nav izdomājums!
ar mīlestību pret turkiem,
liene.
1 komentārs:
bet anyway - karstvīns elekrtiskajā tējkannā ir dīvaini. lai gan to nedarīja tav turki..
Ierakstīt komentāru