on arrival seminārs

Tātad ir sācies mans otrais Slovēnijas mēnesis un esmu sagaidījusi arī savu on arrival semināru. Šī ir otrā semināra diena, ko pavadām pilsētiņā Škofja loka, kas ir kādu trīs stundu braucienā no manas pilsētas. Jāsaka, ka ekspektācijas par visu šo pasākumu bija krietni lielākas, nekā piepildījies. Latvijā man šķiet šie pasākumi ir labāk organizēti. Mēs esam šeit jau divas dienas un mums vēl nav pienācīgas programmas, izpalika visas iepazīšanās spēles un tamlīdzīgas lietas un pagaidām viss ko tiktāl esam darījuši ir staigājām pa pilsētu un katru dienu ēdam dārgos restorānos (paldies, protams, Eiropai par to). Bet es ceru, ka rīt sāksies kas vairāk noderīgs, jo beidzot iepazīstināsim ar saviem projektiņiem un būtu jauki uzzināt, ko citi īsti dara. Bet personības mums te tiešām dažādas. Man noteikti ir jāpastāsta par Vilsonu. Viņš ir tiešām ļoti jauks puisis, brīvprātīgais no Beļģijas, bet oriģināli no Haiti. Pasē viņa vecums ir 18 gadi, bet patiesībā viņš nezina ne savu īsto vecumu, ne to, kad ir viņa dzimšanas diena, bet visticamāk tie ir kādi 21-23 gadi. Jo viņš tika adaptēts un cik noprotu viņa bērnība haiti nemaz nebija viegla. Bet Vilsons tiešām varētu būt viens no jaukākajiem cilvēkiem, ko man gadījies sastapt. Par spīti tam, ka es dažbrīd galīgi nevaru saprast, ko viņš saka, jo viņš rausta valodu (arī tas no bērnībā pārdzīvotā) gaišums (lai gan viņš ir tumšās šokolādes brūnumā) staro no viņa nepārtraukti. Tad vēl mums ir vairākas vācu brīvprātīgās, norvēģu meitene, kas ļoti daudz runā un ar kuru dalām vienu gultu, ungāru meitene, kurai ir nenormāli lielas ambīcijas priekš šī gada un citi brīnumbērni. Protams, tas ir diezgan jauki nodibināt tāda veida sakarus un atrast draugus visur Slovēnijā. Tomēr viena manas būtības daļa jau zināmā veidā ir pieradusi pie savas mazās mazpilsētiņas un cilvēkiem, kas mani sagaida tur. Vispār jau pārmaiņas būs arī svētdien, kad mūsu mājās uz palikšanu beidzot ieradīsies arī angļu puisis Stīvens. Tad nu redzēsim, kas mani sagaida.